Vairis Nartišs: Latvijas valdība neciena mūsu valsts uzņēmējus

Pazīstamais mūziķis un uzņēmējs Vairis Nartišs paudis sašutumu par to, kas notiek Latvijas valstī – uzņēmējiem tiek radīti apstākļi, kuros gandrīz neiespējami ir izdzīvot. Valsts neciena savus uzņēmējus, ir pārliecināts Nartišs.

“Viss, nu gan ir mazliet sakrājies. Beidzot ir uznākusi tā nenovēršamā doma, varbūt tiešām celties prom no Latvijas un reģistrēt uzņēmuma pamatdarbību kaut kur citur? Tikai kur? Igaunijā, Zviedrijā? Tie pilieni pēdējā laikā ir bijuši gana daudz, bet visu laiku tas pacietības spainis vēl netecēja pāri malām. Bet nu gan viss,” savu stāstu sociālajā tīklā “Facebook” iesāk Nartišs.

Viņš stāsta, ka aizbraucis uz muitu, lai saprastu ko darīt ar situāciju, ka piegādātājs no Šveices iepriekš bija atsūtījis nepareizu trompetes piemutni. “Atsūtīja vietā, izrādās man tas piemutnis ir jāmuito par jaunu. Un tagad iedomājieties – piemutņa 65 EUR vērtībā atmuitošanai man atkal ir jāplāno izmaksas par muitas deklarācijas sagatavošanu 35,02 EUR apmērā. Muitas darbinieku neinteresē, ka tas ir vairāk kā 50% no piemutņa vērtības, ka ražotājs ar šo ir labojis savu kļūdu. Atbilde – tāda ir procedūra. Uz jautājumu kā viņam liekas, vai šāda procedūra nav stulba un tie arī ir tie uzņēmējus nīcinošie apstākļi, kāpēc pēdējā laikā aizvien biežāk tiek pieņemts lēmums pamest Latviju, Muitas darbinieks spēja tikai stulbi smaidīt. Saprotu, ne jau tas nabaga muitas inspektors var pieņemt valstiskus lēmumus, tas jādara valdības, Saeimas līmenī. Tad nu domājot par šo visu arī sakrājās jautājumi, ko varbūt mēģināšu uzdot saviem feisbuka draugiem, gan īstajiem, gan politiskajiem:

– Piedalos valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumos. Lai piedalītos, nodokļu parādi nedrīkst pārsniegt 150 EUR. Tas disciplinē, tomēr dažreiz gadās pāris dienas nokavēt nodokļu nomaksu. Vai Jūs zinājāt, ka Latvijas republikā ir 2 datubāzes, kur uzzināt vai uzņēmums ir nomaksājis visus nodokļus – personīgā ieeja EDS (Valsts Ieņēmumu dienesta Elektroniskās Deklarēšanas sistēma), kur Tu vari uzzināt visu aktuālo situāciju par savu uzņēmumu, kura tiek atjaunota reizi dienā. Bet ir vēl viena sistēma – tā, kuru pēta iepirkumu sludinātāji. Savukārt šī sistēma tiek atjaunota reizi pāris nedēļās. Un vēl pirms pāris dienām man vienai skolai nācās taisnoties par to, ka man realitātē ir nodokļu pārmaksa, nevis nodokļu parāds. Piebildīšu, ka nodokļi bija nomaksāti pirms vairāk kā 2 nedēļām pirms notika iepriekšminētā komunikācija ar skolu. Kāpēc pie mums ir 2 datubāzes vienai lietai? Kāpēc tā nevar būt viena datubāze?

– Kāpēc Latvijā ir likumdošanas norma, ka garantija pērkot privātpersonai ir 2 gadi, bet juridiskai personai – 1 gads. Un daudzi uzņēmumi tik ļoti mīl izmantot šo likuma normu. Negribu lielīties, bet man liekas, ka mans veikals ir viens no izcili retajiem, kur šāda norma nedarbojas – visiem klientiem, privātpersonai vai juridiskai – garantija ir 2 gadi. Tas taču ir normāli.

– Kāpēc Saeima pirms dažiem gadiem pieņēma normu, ka visiem uzņēmumiem obligāti ir jāpārreģistrē savu uzņēmumu pamatkapitāls no LVL uz EUR. Kāpēc to nevarēja izdarīt automātiski, lai uzņēmējs netērētu savu laiku kaut kādām muļķībām, bet varētu koncentrēties uz savu pamatdarbu – pelnīšanu un nodokļu maksāšanu, lai kādi “loderi” valsts iestādēs varētu dzert kafiju.

– Ja jau par EUR ieviešanu – neviens politiķis tā arī nav pateicis paldies uzņēmējiem, kuri reāli izvilka EUR ieviešanu. Politiķi, Latvijas Banka tikai spēja pateikt – visām tirdzniecības vietām pārejas posmā ir jāizdod EUR. Ja izdos latus, informējiet, mēs tos uzņēmējus sodīsim. Bet fakts, ka tajā pārejas posmā bankās bija jāstāv milzu rindas, lai samainītu latus uz eiro, nevienu politiķi īpaši neinteresēja.

– Kāpēc valsts iestādēs nav atbildības par padarītajiem nedarbiem? Kāpēc, piemēram, mēs maksājam vairākus desmitus tūkstošu, lai saremontētu salauztās flīzes pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, jo kāds idiots ES prezidentūras laikā atļāva tur novietot autobusus? Kāpēc mēs vienkārši tērējam naudu, remontējam, bet nesodām to idiotu, kurš šādu izšķērdību pieļāva?

– Mēs neatlaižam sliktus ierēdņus, mēs tos aizrotējam un turpinām maksāt tās pašas algas. Bija savulaik visai štruntīga LR Kultūras ministrijas Valsts sekretāre Solvita Zvidriņa. Ar interesi sekoju viņas karjeras attīstībai – izmet… tas ir, aizrotēja no Kultūras ministrijas uz VRAA par direktori, tad uz Veselības ministriju par valsts sekretāri, tagad vada Valsts Zemes dienestu. Plaša profila speciālists? Kaut kāds murgs…

– Ja jau ar muitu sāku visu šo publikāciju, tad mazliet jāpaturpina – šī gada sākumā ir reformēta muitas deklarāciju sistēma. Paldies Dievam, nav vairs jāiet uz muitu vairākas reizes, lai iesniegtu un saņemtu dokumentus. Bet kāpēc muitas deklarāciju sagatavošana tagad maksā 35,02 EUR, ja pirms tam maksāja 15 EUR? Kāpēc vispār šīs muitas deklarācijas gatavo privātie uzņēmumi? Ja kāds nezin – atnāk muitojama prece, es sniedzu visus pavaddokumentus (rēķini, kravas pavaddokumenti, pilnvaras utt.) muitas deklarantam, samaksāju par deklarācijas izstrādi, tad nesu deklarāciju uz pašu muitu, kur muitas inspektori vēlreiz skatās sagatavoto muitas deklarāciju. Es būtu gatavs tai pašai muitai maksāt, par procesa viengabalainību. Tādējādi valsts budžetam būtu vēl kādi papildus ieņēmumi.

– Pirms dažiem gadiem biju iekūlies ķibelē ar vāju grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējkompāniju. Sanāca kašķis par to, ka šie netika galā ar savu darbu. Tad nu vienā brīdī zvanīju Valsts Ieņēmumu dienestam, lai pakonsultētos – ka man darīt, ja grāmatvedības uzņēmums pazūd ar visām manām kases grāmatām un citiem dokumentiem. Uzreiz jāpiebilst, ka viss atrisinājās labi, bet pirmā doma, lai saprastu ko un kā darīt man, visai loģiski, bija piezvanīt Valsts Ieņēmumu dienestam. Un teksts, ko man atbildēja Valsts Ieņēmumu dienests bija nenormāli šokējošs – MĒS NEESAM IZZIŅU BIROJS, TIECIET PAŠI GALĀ AR SAVĀM PROBLĒMĀM… Un tā ir atsaucīga valsts iestāde?

– Ārsti prasa lielākas algas. Jā ir mazas. Bet tomēr, kad Keris bļauj – dod naudu, man gribas bļaut – Keri, ej bekot un izmaini savas nozares attieksmi pret pacientiem. Jā, ne visi ārsti ir ar sliktu attieksmi, bet ir bijis, ka Bērnu slimnīcas Observācijas nodaļā, bērns vairākas stundas guļ drēgnā telpā, jo kondicionieris ir noslēgts uz aukstāko režīmu, drebinās, jo elementāri nav iedota sega. Uz jautājumu, vai varu aizvest bērnu uz slimnīcas kafejnīcu iedzert siltu tēju, man uzbļauj – guliet, drīz būs ārsts. Uz argumentu, man bērns drudzī kratās, iedodiet vismaz Nurofēnu, mani nosauc par nervozu tēvu… bet vēlreiz, nesaku, ka visi ārsti ir slikti. arī tajā pašā bērnu slimnīcā ir labi ārsti.

– Nesen bija piedzīvojums ar LR Veselības inspekciju – mēs, redz, tirgojam bīstamas eļļas pūšaminstrumentu eļļošanai. Bērni var iedzert, savukārt neredzīgie… pat nezinu, arī laikam var iedzert. Tad nu LR Veselības inspekcija apmeklējot manu veikalu bija gatava skriet Eiropai pa priekšu un aizklapēt arī to dažu vēl joprojām atļauto eļļu tirdzniecību, nemaz nepadomājot, ka vienā jaukā dienā mums varētu nebūt ar ko eļļot savus mūzikas instrumentus. Vai tā ir laba sadarbība starp valsts iestādēm un uzņēmējiem un vai tā ir ilgtermiņa stratēģiska plānošana. Jāpiebilst, ka uz manu iesniegumu – kāpēc tad tās pašas eļļas brīvi var iegādāties kāda zināmā Vācijas mūzikas instrumentu veikalā, saņēmu prastu atrakstīšanos.

– Veikalā man ir 3 darbinieki, visi strādā uz pusslodzi. Veikala darba laiku esmu izplānojis tā, lai darbinieki varētu mainīties un plānot savas personīgās aktivitātes. Bet valdības plāns no jaunā gada algas nodokļus rēķināt minimums no pilnas slodzes, reāli iedzen izmisumā. Vai kāds no politiķiem vispār ir parēķinājis par kādu apjomu ir jāpalielina apgrozījums vai jāpalielina cenas, lai šīs izmaksas varētu nosegt. Es netērēju naudu ekskluzīvām lietām, nepērku mājas, nebraucu ceļojumos, visu nopelnīto ieguldu savos izgudrojumos. Un mani šādi valsts vadoņu plāni dzen izmisumā.

– Kāpēc aizejot uz valsts iestādēm, vai tas būtu VSAA, muita, vai vēl kāds, redzi, ka darbinieki ir, bet neviens lodziņš nestrādā. Tikai pēc demonstratīvas fotografētsākšanas, tiek sākta to darbība. Esmu savās FB publikācijās šādās lietas dokumentējis. ”

Mūziķis uzsver, ka viņš ne tikai jautā, bet uz dažiem jautājumiem viņam tomēr ir atbilde.

“Saeimā, valdībā ir tik maz uzņēmējdarbību pieredzējušu politiķu. Un tieši šī atrautība no reālās dzīves un nezināšana, cik smagi ir jārukā, lai uzņēmējs varētu nomaksāt nodokļus, rada uzņēmēju nolemtības sajūtu un domas – ko tad mēs te vēl vispār vēl darām, jātin makšķeres prom. Un kamēr mēs nemainīsimies, kamēr valsts iestāžu darbinieki beidzot nesapratīs, ka strādā savas valsts iedzīvotāju labā, tikmēr mēs būsim tādā pakaļā kādā esam. Kamēr uzņēmēji necelsies kājās un nebļaus, ka mēs netiekam cienīti (es neprasu, lai mani kāds mīl, lūdzu – tikai cieniet mani), tikmēr nekas labs te nebūs. Jā, bieži braucot uz Igauniju un komunicējot ar igauņu draugiem, nākas secināt, ka arī tur viss nav tik rožaini. Bet tomēr, viņi tur savus iedzīvotājus ciena. CIENA,” uzsver Nartiss.

“Jā, var man pārmest – ej piedalies procesos, mēģini kaut ko mainīt. Atzīšos, mēģinu piedalīties procesos, lai kaut ko mainītu. Diemžēl, dažreiz ar savu entuziasmu jūtos kā baltais zvirbulis, jaušot attieksmi – ko Tu te esi atnācis?” jautā uzņēmējs.

Nobeigumā Nartišs vēršas pie valsts kalpiem: “Mīļie draugi – gan Edgars Tavars, Viesturs Silenieks, Dana Reizniece-Ozola, Dace Melbārde, gan visi citi, vai ir kādas ko mēs varam darīt, ko mainīt, lai beidzot mainītu valsts attieksmi pret saviem iedzīvotājiem?”

Un Tavas domas par šo?