Spēles ir pastāvējušas cilvēces vēsturē un kultūrā jau kopš senās civilizācijas laikmeta – arheoloģiskie pierādījumi tam ir atrasti Senajā Ķīnā, Indijā, Ēģiptē, Grieķijā un Romā. Ja tā laika spēļu liecība bija spēļu kauliņi, tad mūsdienās tie ir kazino bonusi – unikālas, tikai tiešsaistes spēļu specifiskas akcijas, kas liecina par to, ka spēles ir saglabājušas savu aktualitāti līdz pat tehnoloģiju laikmetam.
Tomēr, lai vai cik labi pazīstami mēs nebūtu ar šo izklaides veidu, spēles joprojām ir pretrunīgs temats. Cik bieži Tu esi dzirdējis, lai kāds runātu par to priekšrocībām? Patiesi, lielāko daļu laika uzsvars tiek likts uz spēļu negatīvajām sekām. Lai aplūkotu šo tematu objektīvi, šajā rakstā iepazīsties ar spēļu ietekmes uz sabiedrību Latvijā izvērtējumu.
Spēļu vēsture
Lai izvērtētu spēļu pozitīvo un negatīvo iespaidu uz sabiedrību Latvijā, vispirms to jāaplūko pasaules konteksā. To atklāsim, īsi izejot cauri spēļu vēsturei.
Kā jau uzzināji raksta sākumā, azartspēļu aizsākumi meklējami senajās civilizācijās. Piemēram, ir zināms, ka Ķīna tiek uzskatīta par kāršu spēļu izgudrotāju. Šajā pasaules daļā uzplauka tādas spēles kā keno, dominu vai loterija. Protams, lai spēlēšana būtu jautrāka, tas tika darīts uz īstu naudu.
Spēles izvērtās par izplatītu izklaidi viduslaikos, kad tās kļuva par neatņemamu sociālās mijiedarbības sastāvdaļu. Spēles tika spēlētas krogos un citās galvenajās pulcēšanās vietās. Tolaik attīstījās arī spēļu klāsts – papildus kauliņu, kāršu un galda spēlēm, parādītās totalizatora likmes. Proti, iespēja par naudu derēt uz iznākumu zirgu sacensībās, gaiļu cīņās vai citās tamlīdzīgās izklaidēs.
Savu uzplaukumu spēles piedzīvoja 19.gadsimtā, kad to popularitāte sita neticami augstu vilni Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas saistīts ar dažādiem notikumiem valsts iekšienē, piemēram, Zelta drudzi un industriālo revolūciju, kas veicināja tieksmi pēc avantūrisma. Tieši šajā laikā meklējami spēļu zāļu pirmsākumi – tolaik, īpaši saloni. Līdz ar šo iestāžu nodibināšanu, spēles attīstījās ne vien kā izklaides, bet arī kā ātras peļņas veids. Un, lūk, jau 1822.gadā tika atklātais pirmais legālais kazino ASV, bet sešdesmitajos gados savas aprises sāka iegūt arī Lasvegasa un Montekarlo.
Līdz ar 19.gs beigām, kad tika izgudroti sloti jeb spēļu automāti, aizsākās cīņa pret spēlēm. To iezīmēja ASV štatos pieņemtie likumi par spēļu ierobežošanu, kas tikai veicināja nelegālu iestāžu uzplaukumu.
Spēļu aizsākumi Latvijā
Spēles Latvijā kļuva par populāru izklaides veidu 20.gadsimta beigās, kad Latvija atguva neatkarību. Kā zināms, Padomju savienībā šāda veida spēles bija aizliegtas.
Pirmais kazino Latvijas Republikā tika atvērts 1991.gadā, viesnīcā ‘’Rīga’’, un tas uzskatāms par spēļu aizsākumu Latvijā. Interesanti, ka tikai 1998.gadā tika izstrādāts spēļu industrijas regulējums. Tolaik tapa arī mūsdienās labi pazīstamā spēļu institūcija ‘’Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija’’, kas tagad regulē ne vien sauszemes, bet arī online spēļu namu darbību. Jau 21.gadsimta sākumā reģistrēto šāda veida spēļu nams skaits Latvijā bija vairāki tūkstoši. Taču tas saistāms ar to, ka Latvijas spēļu tirgū galvenokārt dominēja ārvalstu pārstāvji.
21.gadsimta sākums iezīmē arī online spēļu namu attīstību, kas visnotaļ veicināja spēļu popularitātes uzplaukumu Latvijā. Līdz pat Covid-19 pandēmijas krīzei spēļu tirgus Latvijā nebija saskaries ar lieliem satricinājumiem. Taču pandēmijas ierobežojumi rezultējās tajā, ka tiešsaistes spēles šobrīd ir kļuvuši par dominanto spēļu izklaides veidu Latvijā.
Spēļu ietekme uz sabiedrību Latvijā
Lai izvērtētu spēļu ietekmi uz sabiedrību Latvijā, nepieciešams aplūkot spēļu priekšrocības un trūkumus gan starptautiskā, gan lokālā mērogā.
Spēļu priekšrocības:
• Spēles var būt ienesīga izklaides aktivitāte. Protams, tikai tad, ja zināt, kā to darīt pareizi. Tie, kas zina, kā pareizi spēlēt spēles, izprot to priekšrocības un spēj apvienot izklaidi ar stratēģiju izstrādi, kas palīdz uzlabot izredzes gūt laimestus.
• Iespēja izvēlēties starp uz prasmēm balstītām spēlēm un uz nejaušībām balstītām spēlēm. Naudas laimests var būt galvenais spēļu dzinējspēks, taču tas nav vienīgais iemesls, kāpēc cilvēki izbauda šo izklaidi. Daudzi labprāt spēlē spēļu automātus vai loteriju, jo tās ir vienkārši jautras spēles. Savukārt citi labprāt spēlē blekdžeku vai pokeru, jo tās ir stratēģiskas spēles, kuras asina prātu.
• Iespēja socializēties. Spēļu milzīga priekšrocība ir tā, ka tās sniedz daudz iespēju socializēties – kā klātienē, tā internetā, kā ar draugiem vai ģimeni, tā ar citiem, līdzīgi domājošiem cilvēkiem.
• Spēļu ekonomiskais faktors. Visticamāk, spēles nemaz nebūtu legālas, ja tām nebūtu pozitīvas ietekmes uz ekonomiku. Katra valdība, kas atļauj spēles, gūst labumu no šīs aktivitātes. Pirmkārt, katra gada beigās spēļu uzņēmumiem jāmaksā nodokļi. Taču uzņēmumi nav vienīgie. Arī spēļu spēlētājiem, kuri būs guvuši noteiktu laimestu spēlēs vai sporta totalizatorā, daļa no laimesta jāsamaksā nodokļos.
• Arī spēles rada darba vietas. Spēļu pozitīvo ietekmi uz ekonomiku raksturo arī jaunu darba vietu radīšana. Tas joprojām ir aktuāli kā sauszemes spēļu zālēs, tā online spēļu vietnēs.
• Spēles tiek regulētas. Spēļu nozare Latvijā noteikti nav atstāta ‘’savā vaļā’’. To regulē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, kas atbild gan par kazino licencēšanu un uzraudzību, gan spēlētāju tiesību ievērošanu. Tostarp, tiek aktīvi reklamēta atbildīga spēle. Spēļu negatīvo seku gadījumā, spēlētājiem ir iespēja vērsties pēc palīdzības dažādās instancēs.
Spēļu trūkumi:
• Izredzes ir pret spēlētājiem. Pastāv uzskats, ka spēļu iestāde agri vai vēlu uzvar. Kazino valodā to sauc par mājas priekšrocību, un tas atspoguļo spēļu iestādes matemātisko priekšrocību salīdzinājumā ar spēlētājiem. Rezultāts ir tāds, ka ilgtermiņā spēļu iestāde, protams, gūst lielāku finansiālo labumu nekā spēlētāji, neatkarīgi no tā, cik daudz viņi laimē. Galu galā – arī spēles ir biznesa modelis, kam, gluži kā citiem, ir savas priekšrocības un trūkumi.
• Spēļu atkarība. Spēlētāju zaudējumi var kļūt par nopietnu problēmu, vārdā spēļu atkarība. Spēļu atkarība rada virkni ar negatīvām sekām spēlētājam – sākot no lieliem finansiālajiem zaudējumiem un iracionāliem lēmumiem vai uzvedībai, līdz pat garīgās veselības problēmām. Rezultātā, tas negatīvi ietekmē ne vairs tikai spēlētāju, bet gan arī apkārtējos – galvenokārt, spēlētāja ģimeni.
Nobeigumā būtiski piebilst, ka spēles bieži ir bijušas aizliegtas dažādos laika periodos. Lielākoties tas neatturēja cilvēkus no spēlēm neatkarīgi no tā, vai tās bija likumīgas vai nelegālas. Tāpēc daudzi eksperti uzskata, ka spēļu pilnīga aizliegšana nav laba ideja.
Turklāt spēles var sniegt arī priekšrocības, kuras bieži tiek ignorētas, jo akcents tiek likts uz spēļu mīnusiem. Lielākā daļa cilvēku ir pazīstami ar spēļu negatīvajām sekām. Tās tiek plaši reklamētas un ir pamatotas.
1,721 skatījumi
