Valsts prezidents Egils Levits ir rosinājis veidot Latvijas vēsturiskās atmiņas un demokrātiskās izglītības institūtu. Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs kritiski vērtē šādu ieceri, norādot, ka pat nav īsti saprotams, ko Levits ar to domā.
Kā zināms, prezidents Levits uzstājoties diskusijā “Vēstures mācība: vieta stundu sarakstā un loma Satversmes vērtību apguvē”, norādījis, ka šādi institūti faktiski pastāv visās valstīs, kas ir piedzīvojušas totalitārus režīmus. Igaunijā tas ir Vēsturiskās atmiņas institūts, Lietuvā – Genocīda un pretestības institūts, Polijā – Vēsturiskās atmiņas institūts. Arī Čehijā, Slovākijā, Ukrainā, Vācijā ir šādas institūcijas, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas pastāvīgi, kam valsts ir devusi uzdevumu to darīt.
“Tas nav tikai entuziastu pulciņš – kas ir ļoti labi –, bet ilgstoši ar to nepietiek. Es domāju, ka mums arī ir jāsaņemas un jārada šāda veida institūcija. Tas būtu konsekvents risinājums. Patlaban šo uzdevumu daļēji pilda Latvijas Okupācijas muzejs, taču tam patiesībā ir cita misija. Institūta uzdevums jo īpaši būtu atsegt Latvijas 20. gadsimta vēsturi. Tā atbildībā būtu ne tikai vēstures pētniecība, bet it sevišķi Latvijas vēstures un Latvijas valsts vērtību komunikācija gan Latvijas sabiedrībai, gan ārvalstīs,” norādīja Levits.
Lembergs, komentējot šo ieceri, pauda, ka nav saprotams “ko tad šis institūts darīs tajās vēsturiskajās atmiņās.” : “Kas tās par atmiņām? Otra daļa ir demokrātiskās izglītības institūts. Ko nozīmē demokrātiskā izglītība? Vesels institūts nodarbosies ar demokrātisku izglītību. Viņš vispār saprot, ko viņš tur runā?”
Lembergs piebilda: “Viņš [Levits] grib būt oriģināls, bet viņam nesanāk.”
Foto: F64
2,054 skatījumi
