Ikviens no mums ir dzirdējis teicienu “āzi par dārznieku”, kuru parasti attiecina uz tiem, kas atrodas vietā, kurā viņiem noteikti nevajadzētu būt, kā rezultātā tie var nodarīt tikai un vienīgi kaitējumu. Šo teicienu tikpat labi var attiecināt arī uz šo stāstu, kurā redzams, kā atsevišķi žurnālisti vēlas būt priviliģētāki par visiem citiem un neraugoties uz tiesību zinātnieku iebildumiem, uzskata, ka āzis vai kaza var būt arī labi dārznieki.
Kā zināms, Saeimas Juridiskā komisija pagājušajā nedēļā vērtēja partiju “Vienotības” un Latvijas Reģionu apvienības iesniegtos likumprojektus, kas paredz izbeigto kriminālprocesu, tostarp t.s. “oligarhu lietas”, materiālu publicēšanu. Tai skaitā tika vērtēta arī iespēja paplašināt to personu loku, kuriem būtu pieejami krimināllietas materiāli. Iecere šajā lokā iekļaut žurnālistus gan neguva atbalstu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju vidū, kas savukārt sadusmoja Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekli Nelliju Ločmeli, kurai neesot saprotams, kāpēc tiesību zinātnieki ir priviliģētāki par žurnālistiem. Tā vien šķiet, ka savu privilēģiju loku Ločmele vēlas papildināt par visu varu un nav pietiekami ar to, ka šobrīd viņas rīcībā ir pat valsts noslēpumu saturoša informācija, saistībā ar t.s. “oligarhu lietas” materiāliem.
Saskaņā ar likumu, pašreiz kriminālprocess paredz, ka pabeigtu krimināllietu materiāli ir pieejami izmeklēšanas un tiesu iestāžu darbiniekiem, procesā iesaistītajām personām un pētniekiem. “Vienotības” deputātu priekšlikums paredzēja šo personu loku paplašināt ar žurnālistiem. Lai piekļūtu materiāliem un tos publicētu, žurnālistiem būtu jāsaņem attiecīgās iestādes atļauja. To gan neatbalstīja tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, norādot gan uz privātuma aizskaršanu, gan nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu. Tāpat tika minēts, ka pārlieku liela atklātība varētu apdraudēt izmeklēšanas gaitu, turklāt, vai šādu materiālu publiskošana jau atkal nekļūtu par priekšvēlēšanu spēles sastāvdaļu?
Lai arī visi šie iebildumi ir saprātīgi, Latvijas sabiedriskie mediji plaši atspoguļojuši Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekles Nellijas Ločmeles pausto, kura izliekas neizprotot, kāpēc gan tiesību zinātnieki ir priviliģētāki par žurnālistiem. Ir jau saprotams, ka žurnālisti vēlētos publiskot ziņas, ar kuru palīdzību būtu iespējams vērsties pret jebkuru sabiedrības pārstāvi. Vismaz tāds iespaids rodas, ņemot vērā, ka uzstājība no atsevišķu žurnālistu puses ir milzīga un tā ignorē visus saprātīgos principus pret šo ierosinājumu, tostarp riskus Satversmē garantētajām pamattiesībām.
Interesanti, ka arī šoreiz tik svarīgos jautājumos, kas skar cilvēktiesības, kā eksperte tika pieaicināta tieši Nellija Ločmele, kura pavisam nesen atteikusies sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm pēc tam, kad žurnāls “Ir” bija publiskojis “Rīdzenes sarunas”, tostarp kriminālprocesā iesaistīto informāciju un papildus tam, kompetentām iestādēm tā arī neaizsniedza ar valsts noslēpumu saistītos materiālus. Ņemot vērā, ka žurnālistei nav jurisprudences zināšanas, kā gan viņa varētu lemt par to, kas tiesiskā valstī ir pieļaujams un nav? Diemžēl šādus jautājumus LTV raidījuma “Panorāma” žurnālists Ločmelei neuzdod, un mums atliek vien minēt, kurā no žurnālistei aizmugurē esošajām mapītēm glabājas valsts noslēpumu saturošā informācija. Iespējams, ka sabiedriskajam medijam tas nemaz nešķiet būtiski. Par to gan skumji.
Kamēr daži žurnālisti cenšas iegūt tiesības pārvaldīt informāciju tikpat kā par visu Latviju, tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji uzsver, ka kriminālprocesu publiskošana aizskartu Satversmē garantētās tiesības, piemēram, tiesības uz privāto dzīvi. “Publiskojot šos materiālus, tiks pārkāpts konstitucionālais princips par nevainīguma prezumpciju, par privātās dzīves neaizskaramību,” norādīja KNAB priekšnieka vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča.
Savukārt tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka, ja šie likumprojekti iegūst likuma spēku, ar šo izņēmumu radīts precedents, ka sabiedrības interesēs ir jāļauj 24/7 skatīties un klausīties jebkuru amatpersonu tīri preventīvi jebkuros nolūkos. “Runa ir par Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteikto, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā, valstij iegūstot informāciju par personas privāto dzīvi, tā ir īpaši jāsargā. Tāpat personai ir tiesības paļauties, ka šī informācija netiks publiskota, “ norādīja Jansons.
Principā pret šādu publiskošanu neiebilstu Ventspils mērs Aivars Lembergs, taču tikai ar norādi, ja šis likums tiktu attiecināms pilnīgi uz visām krimināllietām Latvijā. “Ja publisko kādas krimināllietas materiālus, pie tam, kura nav bijusi iztiesāta, tad jābūt arī visu citu krimināllietu materiāliem – iztiesātiem, neiztiesātiem, jebkurā stadijā – viss tiek publicēts internetā. Kāpēc viens? Visas operatīvās lietas tiek arī publicētas internetā. Viss caurspīdīgi un atklāti,” šādi ironizējot, uz priekšlikuma absurdumu norādījis Lembergs.
Pagaidām gan nav skaidrs, cik tālu ies žurnālistu cunfte sava apmātībā, taču tā vien šķiet, ka nepieciešams pārskatīt, ko sabiedriskie mediji ieceļ tā saucamo ekspertu godā. Izskatās, ka šoreiz no žurnālistu vidus pieaicināta ir persona, kura varētu būt tikpat “laba” šajā nozarē kā, piemēram, eksprezidents Valdis Zatlers komentējot jautājumus par aploksnēm mediķiem, vai politiķe Lolita Čigāne, izsakot jautājumu par tekstilizstrādājumu kontrabandas ierobežošanu. Varbūt reiz pietiks āžiem un kazām izlikties par dārzniekiem sabiedrisko mediju ēterā, bet būtu laiks tos dzīt atpakaļ uz mežu, kur jau izsenis tie spējuši izdzīvot, tikai pateicoties aizjūras stipendijām un grantiem.
6,156 skatījumi
