Lai arī Saeima ceturtdien, 2. decembrī, tehnisku iemeslu dēļ neizlēma jautājumu par Rīgas Svēta Pētera baznīcas īpašumtiesībām, paredzams, ka lēmumu pieņemšanu sarežģītāku padarīs arī Latvijas Romas katoļu baznīcas pārstāvju iesaistīšanās cīņā par Pēterbaznīcu.
Kā zināms, Saeimai bija paredzēts lemt par to, vai Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, taču Saeimā tehnisku problēmu dēļ tika izsludināts pārtraukums, kas atlika arī Pēterbaznīcas jautājumu.
Kā vēsta Jauns.lv, Latvijas katoļu baznīcas Informācijas centra izveidotājs, uzņēmējs Alberts Jodis uzskata, ka arī katoļiem ir teikšana par Pēterbaznīcas likteni. Ja nē, tas var draudēt pat ar starptautisku skandālu. Jodis ne tikai visus Saeimas deputātus, bet arī Vatikānu informējis, ka uz Pēterbaznīcu savā ziņā var pretendēt arī katoļi, jo baznīca līdz slavenajiem Rīgas svētbilžu grautiņiem 1524. gadā taču bija katoļu templis.
“Vēlos Jūs informēt, ka šodien, 2. decembrī, balsojot par Likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” Jūs veiksiet sekojošu starptautiska līguma ar likuma statusu pārkāpumu,” uzrunājot deputātus, norādīja Jodis.
“Kā zināms, kopš 25.10.2002. ir spēkā Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums, kura 22. pants skan sekojoši: “Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojums ir svarīga Latvijas Republikas nacionālā mantojuma sastāvdaļa. Latvijas Republika un Katoļu Baznīca, savstarpēji vienojoties, uzņemas pienākumu nodrošināt tā uzturēšanu un aizsardzību un padarīt to par pieejamu sabiedrībai, ņemot vērā tā uzglabāšanas drošības prasības un starptautisko tiesību normu noteiktos ierobežojumus.” Saite: https://likumi.lv/ta/id/66743-latvijas-republikas-un-sveta-kresla-ligums,” sacīja Jodis.
Viņš uzsver, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca (dibināta 1209. gadā) ir neatņemams Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojums (Romas katoļu baznīca no 1209. līdz 1524. gadam (līdz svētbilžu grautiņiem Rīgā) un katoļu dievkalpojumu svinēšana atsākta 2017. gadā).
“Pirms lemjat par tās juridisko statusu, lai izvairītos no starptautisko tiesību normu pārkāpuma, aicinu sasaukt ekspertu komisiju, kura pārliecināsies un sniegs ekspertu atzinumus:
a) vai Svētā Pētera baznīcas ēka un tās arhitektūra var vai nevar tikt uzskatīta par Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojumu,
b) vai Svētā Pētera baznīcas interjers var vai nevar tikt uzskatīts par Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojumu,
c) vai Svētā Pētera baznīcā atrodošās sakrālās mākslas vērtības var vai nevar tikt uzskatītas par Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojumu,
d) vai Svētā Pētera baznīcā atrodošās reliģiskie kulta priekšmeti var vai nevar tikt uzskatīti par Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojumu,
e) vai Svētā Pētera baznīcās kapenēs apbedītiem katoļu garīdzniekiem ir vai nav nosakāms kāds īpašs statuss (kā zināms, piemēram, Rīgas Doma baznīcā jeb Sv.Marijas katedrālē atdusas katoļu svētais Meinards),
f) jebkuru citu ekspertīzi, kas saistīta ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko, arhitektūras un māksliniecisko statusu, kas noteiktu vai Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums ir vai nav pretrunā Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumam.
Daru zināmu, ka Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Petars Antuns Rajičs un Vatikāna Valsts sekretariāts ir informēti par radušos situāciju,” vēstules noslēgumā pauž Jodis.
Medijs norāda, ka ar to paredzams, ka nu šis gadu gadiem neatrisinātais jautājums par Pēterbaznīcu nonāks arī Vatikāna dienaskārtībā.
Cīnītāji gan publiski vairāk apelē pie reliģiskām jūtām un sakrālām vērtībām, bet neslēpti ir arī tas, ka “pār visu nauda valda”. https://t.co/EGEIF5eSB6
— Jauns.lv (@JaunsLV) December 2, 2021
Foto: F64
1,608 skatījumi
