Gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās viena no lielākajām uzmanībām vērsta uz Ventspili, kur Aivars Lembergs arī šogad būs “Latvijai un Ventspilij” saraksta pirmais numurs un Ventspils pilsētas mēra amata kandidāts. Lembergu ķidāt metušies ne tikai sabiedriskie mediji, bet arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kuram nesen neuzticību izteica vairāk nekā 70% tiesnešu. Vai šāds satraukums neliecina par bordāniešu bailēm no tā, ka par spīti visiem mēģinājumiem, Lembergs aizvien nav zaudējis ventspilnieku uzticību?
Jaunā konservatīvā partijai, kura pat uz vēlēšanām izdotajā avīzē kā vienu no galvenajiem sasniegumiem izvirza Lemberga apcietinājumu, kārtējo reizi nodemonstrējusi histēriskas bailes par politiķa iespējamo ievēlēšanu mēra amatā. Par to liecina tieslietu ministra Jāņa Bordāna paziņojumi, ka, kamēr Lembergs nebūs reāli izņemts no aprites, ārvalstis uz Latviju skatīsies, iespējams, kā uz potenciāli mafiozu valsti.
Kā zināms, teju pirms trīs mēnešiem izskanēja pirmās instances tiesas spriedums tā saucamajā Lemberga lietā. Saskaņā ar to, Rīgas apgabaltiesa Ventspils mēram piesprieda piecus gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju. Kaut arī tiesa nebija sagatavojusi sprieduma motivāciju, Lembergu apcietināja uzreiz pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas.
Neraugoties uz to, partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes sēdē nolemts, ka arī šajās pašvaldību vēlēšanās Lembergs būs “Latvijai un Ventspilij” saraksta pirmais numurs un Ventspils pilsētas mēra amata kandidāts. Par to sašutumu izrādījis tieslietu ministrs Bordāns, sakot, ka valsts strādā pie likumprojekta, lai apsūdzētas personas nedrīkstētu kandidēt vēlēšanās.
“Kamēr Lembergs nebūs reāli izņemts no aprites un politiskie spēki ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) sadarbosies, ārvalstis uz Latviju skatīsies, iespējams, kā uz potenciāli mafiozu valsti,” paziņojis Bordāns.
Viņš norāda, ka valstis, kas ir pieredzējušas, ar spēcīgu demokrātiju, saprot, ka attīrīšanās nav vienkārša, ka tas prasa atsevišķu cilvēku drosmi un pat upurēšanos: “Tas šobrīd ir spilgti redzams, kā Latvijā cilvēki tiek upurēti – tie, kuri ir uzņēmušies atbildīgu stāju nostāties pret Lemberga interesēm. Pret tādiem cilvēkiem tiek ierosinātas krimināllietas un dažādi apgrūtināta viņu profesionālā dzīve. Piemēram, cilvēki, kas strādājuši drošības dienestos ar visaugstākajām pielaidēm un ir sargājuši valsts drošību vistiešākajā nozīmē, viņi visu šo procesu ietekmē ir izspiesti no darba drošības iestādēs.”
Vienlaikus nav gan publiski zināms neviens cilvēks, kuram saistībā ar Lembergu, būtu ierosināts kriminālprocess.
Intervijā tā dēvētajā Meroni portālā “BNN” Bordāns burtiski mudinājis vēlētājus neatbalstīt Lembergu, sakot, ka “Latvija šobrīd var izvēlēties, uz kuru pusi iet. Vai nu Latvijas sabiedrība balsos par tādiem lembergiem un tiem, kas ir gatavi ar viņu kopā strādāt, vai arī tā beidzot ignorēs un nesveicināsies ar tādiem, kas ir gatavi palīdzēt Lembergam.”
Lai arī likums nosaka, ka Lembergs, lai arī atrodas apcietinājumā, drīkst kandidēt pašvaldību vēlēšanās, Bordāns uzskata, ka Lembergs, kandidējot vēlēšanās, demonstratīvi parāda savu nievājošo izturēšanos. Vai tiešām cilvēkam, kurš nepiekrīt savām apsūdzībām, vajadzētu klusējot pieņemt to, ko, iespējams, pats tieslietu ministrs viņam sagatavojis?
Novērots, ka arī Latvijas sabiedriskie mediji aktīvāk kā parasti metušies ražot ziņas par Lembergu. Tā, piemēram, Latvijas Radio kļuvušas zināmas liecības, ka naudu no ventspilniekiem savulaik 90. gados saņēmušas gandrīz visas lielās politiskās partijas.
Liela uzmanība Latvijas Radio sižetā pievērsta uzņēmējam Valentīnam Kokalim, kas ir arī viens no galvenajiem Lemberga lietas lieciniekiem. Viņš medijam rādot vecās piezīmes, kurās kārtīgā rokrakstā piefiksēti partiju nosaukumi un tiem pretī naudas summas, atklāj, ka naudu no Ventspils tranzītuzņēmējiem saņēma trīs Saeimā esošas politiskās partijas.
Jāatzīst gan, ka Kokalis pats šobrīd ir apsūdzēts par krāpšanas mēģinājumu un dokumentu viltošanu. Arī viņa liecības Lemberga lietā likušas uzdot jautājumus, proti, viņš apgalvoja, ka Lembergs no viņa 1993. gada beigās izspiedis 5% SIA “Puses” kapitāla daļu, kaut viņa bijusī sieva tiesā liecinājusi pretējo. Turklāt kaut arī izspiešana notikusi deviņdesmitajos, Kokalis par to atcerējies vien 2008. gadā un tikai pēc prokurora Mežsarga iniciatīvas – neviens iesniegums par kukuļa izspiešana no miljonāra puses tā arī nav uzrakstīts.
Par notiekošo sociālajos tīklos izteicies arī politikas vērotājs Jurģis Liepnieks, norādot, ka “Lembergs šobrīd startē vēlēšanās kā pirmais nr. sarakstā un spriežot pēc panikas Meroni stipendiātu izpausmēs, un seriāliem par deviņdesmitajiem sabiedriskajos medijos, visticamāk uzvarēs. Interesanti. Jautājums, kādi viņam plāni uz Saeimu?”
Lembergs šobrīd startē vēlēšanās kā pirmais nr. sarakstā un spriežot pēc panikas meroni stipendiātu izpausmēs, un seriāliem par deviņdesmitajiem sabiedriskajos medijos, visticamāk uzvarēs. Interesanti. Jautājums, kādi viņam plāni uz Saeimu? Atšķirībā no AŠiem domāju ir potenciāls
— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) May 14, 2021
Vai tiešām nav skaidri redzams, ka Bordāns šobrīd raustās pat no Lemberga ēnas? Un saprotams arī kāpēc. Proti, vēlētāju atbalsts politiķim var parādīt, ka ministra centieni izolēt Lembergu no politikas, būs cietuši smagu sakāvi un Bordānam nāksies vien samierināties, ka Ventspils atslēgas paliks Lemberga rokās. Un, ja Lembergs izvēlēsies piedalīties arī nākamajās Saeimas vēlēšanās, nav izslēgts, ka ar viņa sparu un enerģiju, vēstures mēslainē tiks aizslaucīts gan Bordāns, gan visa viņa partija.
Foto: F64
4,132 skatījumi
